Datorvīrusi, ar kuriem viss sākās pirms trim gadu desmitiem, šodien ir tikai neliela draudu daļa. Lielākā daļa mūsdienu uzbrukumu ir vērsti nevis pret datoru, bet pret cilvēku: cenšas panākt, lai lietotājs pats atdotu paroli, apstiprinātu maksājumu vai instalētu viltotu programmu. Zemāk – kas patiesībā notiek šodien, balstoties uz jaunākajiem „Kaspersky” draudu pētījumu datiem.
Kas apdraud mājas lietotāju
Krāpniecība ir kļuvusi par ikdienu. 2026. gada martā veiktajā „Kaspersky” aptaujā (7200 cilvēku 18 valstīs) ar krāpšanas mēģinājumu gada laikā saskārās 56 % interneta lietotāju, bet 45 % patiešām cieta – tika bojātas viņu ierīces, konti vai dati. Tikai 2026. gada pirmajā ceturksnī bloķēts vairāk nekā 140 milj. pikšķerēšanas mēģinājumu.
Galvenais ceļš – pārlūks. 2026. gada otrajā ceturksnī bloķēti aptuveni 400 milj. uzbrukumu no interneta resursiem un atklāti 52 milj. unikālu ļaunprātīgu saišu. Vismaz vienu šādu uzbrukumu piedzīvoja 4,54 % no visu pasaules lietotāju datoriem.
Izspiedējvīrusi. Tikai 2026. gada otrajā ceturksnī parādījās 2 538 jaunas modifikācijas, bet cietuši vairāk nekā 71 000 lietotāju – visvairāk aprīlī (31 206). Atbildību par gandrīz katru sesto publiski izziņoto uzbrukumu uzņēmās viens grupējums – „Qilin“ (15 %).
Slepena kriptovalūtas ieguve ar jūsu datoru. Kriptovalūtu kalnraču 2026. gada otrajā ceturksnī atklāti 6 067 jaunas modifikācijas – gandrīz divreiz vairāk nekā ceturksni iepriekš. Skarti vairāk nekā 213 000 lietotāju. Pazīmes ir vienkāršas: dators sakarst, dūc ventilators, viss palēninās.
Tālrunis – galvenais mērķis. 2026. gada otrajā ceturksnī bloķēti vairāk nekā 1,99 milj. uzbrukumu mobilajām ierīcēm un atklāti 304 000 ļaunprātīgu instalēšanas pakotņu, to skaitā 93 574 banku Trojas zirgi. Tieši tie veidoja 30,77 % no visām atklātajām ļaunprogrammām – lielāko daļu.
Krāpšana mākslīgā intelekta vārdā. 2026. gada janvārī–aprīlī atklāti 33 352 uzbrukumi, kas maskējas kā populāri mākslīgā intelekta pakalpojumi – gandrīz piecas reizes vairāk nekā tajā pašā 2025. gada periodā. Cilvēks meklē modernu rīku, lejupielādē „bezmaksas versiju”, bet kopā ar to – arī ļaunprogrammatūru.
Kas apdraud mazo biznesu
- 2026. gada janvārī–aprīlī reģistrēti 414 736 uzbrukumi, kas maskējas kā tērzēšanas un videokonferenču programmas, un vēl 24 000 – ar biroja programmām.
- Krāpnieki uzdodas par „OneDrive“ paziņojumiem par failu, „Facebook“ brīdinājumiem par noteikumu pārkāpumu vai oficiālām iestāžu vēstulēm – viss, lai darbinieks ievadītu pieteikšanās datus.
- Tumšajā tīmeklī tiek pārdotas piekļuves uzņēmumu tīkliem: vairāk nekā puse no visiem šādiem piedāvājumiem attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropā gada laikā to skaits samazinājās par 34 %, bet Tuvajos Austrumos pieauga par 53 %.
- 2025. gadā atklāti vairāk nekā 144 milj. ļaunprātīgu e-pasta pielikumu – par 15 % vairāk nekā 2024. gadā.
Dati – „Kaspersky“ un „Securelist“ 2026. gada pārskati. Atjaunināts 2026. gada 1. septembrī.
Jēdzieni, kurus vērts zināt
Izspiedējvīruss (ransomware) – šifrē failus un pieprasa naudu par atšifrēšanu. Samaksājot nekādu garantiju nav; vienīgā uzticamā aizsardzība – strādājoša rezerves kopija un laikus apturēts uzbrukums.
Informācijas zaglis (infostealer) – klusi savāc paroles, karšu datus un pārlūka sesijas un nosūta tos noziedzniekiem. Visbiežāk nonāk datorā kopā ar nelegālu vai viltotu programmu.
Pikšķerēšana (phishing) un smishing – viltota e-pasta vēstule vai īsziņa, kas novirza uz neīstu bankas, pasta vai veikala vietni. Smishing – tas pats, tikai ar īsziņām vai ziņapmaiņas lietotnēm.
Trojas zirgs – programma, kas izskatās noderīga, bet pēc palaišanas sāk ļaunprātīgu darbību. Pati nevairojas, tāpēc atšķiras no klasiskā vīrusa.
Robottīkls (botnet) – inficētu ierīču tīkls, ko vada no viena centra. Tiek izmantots uzbrukumiem, surogātpastam un paroļu minēšanai; īpašnieks parasti neko nepamana.
Nulles dienas ievainojamība (zero-day) – programmatūras kļūda, par kuru ražotājs vēl nezina un kurai vēl nav labojuma. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai aizsardzība atpazītu ne tikai zināmus vīrusus, bet arī aizdomīgu uzvedību.
Ko darīt, lai no tā izvairītos
- Instalējiet operētājsistēmas un programmu atjauninājumus uzreiz – lielākā daļa uzbrukumu izmanto jau sen novērstas ievainojamības.
- Ieslēdziet divfaktoru autentifikāciju bankā, e-pastā un sociālajos tīklos.
- Neizmantojiet vienu un to pašu paroli vairākās vietās. Izmantojiet paroļu glabātuvi, nevis pārlūkprogrammas atmiņu.
- Neatveriet negaidītus pielikumus un saites, pat ja sūtītājs šķiet pazīstams. Ja šaubāties, piezvaniet sūtītājam.
- Lejupielādējiet programmas tikai no ražotāja vietnes vai oficiālā veikala.
- Veidojiet rezerves kopijas un vismaz vienu no tām glabājiet atvienotu no tīkla.
- Instalējiet aizsardzību visās ierīcēs – ne tikai datorā, bet arī tālrunī un planšetdatorā.
Kāda aizsardzība no kā pasargā
Mājas lietotājiem: Kaspersky Standard ietver pretvīrusu aizsardzību, drošu pārlūkošanu un maksājumu aizsardzību. Kaspersky Plus papildus nodrošina neierobežotu VPN, paroļu glabātuvi un datu noplūdes uzraudzību – noderīgi, ja bieži pieslēdzaties publiskam Wi-Fi. Kaspersky Premium pievieno personu dokumentu glabātuvi, „Safe Kids“ un ekspertu palīdzību. Visus variantus atradīsiet sadaļā Mājas lietotājiem.
Uzņēmumiem: Kaspersky Small Office Security un „Kaspersky Next“ – no lietošanai gatavas aizsardzības nelielam birojam līdz EDR un XDR iespējām, kas tiek pārvaldītas no vienas konsoles.
Nezināt, kas jums nepieciešams? Zvaniet +370 676 10000 – palīdzēsim izvēlēties atkarībā no ierīču skaita un vajadzībām.